Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, gaismai austot, sievas nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām. Un tās atrada akmeni no kapa noveltu. Tās gāja iekšā un Tā Kunga Jēzus miesas neatrada. Un, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies. Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl Galilejā būdams, sacīdams: Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un krustā sistam un trešā dienā augšāmcelties.” (Lūkas 24:1-7)
2019. gadā Kristus augšāmcelšanās man kļuva daudz personīgāka nekā iepriekš. Kopš 1995. gada, kad kristījos, varēju skaidrot augšāmcelšanās notikumu Rakstu gaismā, bet tā bija vairāk laba, pareiza doktrīna, kas atbalsojās vairāk prātā, nekā sirdī. Bet doktrīna nevienu neglābj, Dieva Dēls glābj.
Tad pēc brīnumainas atpestīšanas no azartspēļu (un citu grēku) verdzības, klausoties Matt Maher dziesmu “Because He lives” (Tāpēc, ka Viņš dzīvo) apjautu, ka priecājos par atziņu, ka esmu garīgi dzīvs, jo Kristus augšāmcēlās, un ir manī… Doktrīna piepildījās, kļuva dzīva, jo atsaucās manā sirdī ļoti personīgā veidā. Arī pirmie Ziemassvētki pēc atpestīšanas no azarta valgiem, bija īpašāki nekā daudzi iepriekš, jo svētkos atceros, ka dzima kāds, kuram ir brīnumaina, ekskluzīva loma manā dzīvē…
Darām, ko varam ar savām domām, bet sirds rajons pieder Dievam, tikai Viņš spēj izdarīt sirds nomaiņas garīgo operāciju. Esam aicināti meklēt Dieva vaigu, tātad seju. Redzēt seju, nozīmē redzēt attieksmi, dzirdēt vārdus; tas ir ļoti personīgi. Meklējam kādu, kurš ir DZĪVS, nevis nedzīvs burts, likumu kopums, uzvedības paraugs u.tml. Dievs, lūdzu, ka mēs redzam, dzirdam, jūtam un saprotam Tevi ļoti personīgi! Jā, arī jūtam! Attiecības bez jūtām – tikai ar svešiniekiem, tiem, kurus nepazīstam. Ar tuvajiem tas nav iespējams. Lūdzu, Dievs, ka Kristus augšāmcelšanās mums katram ir kas vairāk par teorētisku doktrīnu!
Kristus Gars, kas ir dievbērnības Gars (Rom. 8:14-15), kas ir Svētais Gars, tika izliets Vasarsvētkos pār visu miesu un tagad ir Kristus manifestācija mūsos. Bez augšāmcelšanās tas nebūtu iespējams. Kristus ir DZĪVS; lai miroņi aprok miroņus, bet mums būs dzīvot.
Kristus ir augšāmcēlies!