Rakstā ir iekļauti fragmenti no grāmatas “Ir laiks!”, kura tiks publicēta pēc deviņām dienām.
“Tā saka Pulku Kungs: esiet laipni un līdzjūtīgi viens pret otru – neapspiediet atraitni un bāreni, svešinieku un nabago! Ļaunu viens pret otru sirdī nedomājiet!”
(Zaharijas 7:9-10)
Cilvēki pasaulē ilgojas pēc taisnīgas un labas sabiedrības, bet nespēj to izveidot. Utopijas piesātinātie komunisma un sociālisma eksperimenti parasti noved pie vēl lielākas netaisnības un asinsizliešanas, jo Dieva valstību uz zemes mēģina uzbūvēt no grēka neatgriezušies cilvēki, kuri nav garīgi atdzimuši. Savukārt, tur, kur sabiedrība ir barbariska, apspiež vājos tikai tāpēc, ka ir tāda iespēja. Tā ir sekošana dzīvnieciskiem instinktiem. Pat vairāk, – tā ir sekošana ļaunajam. Dievs mums rāda citu ceļu un citu attieksmi, Viņš pulcina apspiestos, nevarīgos, sarūgtinātos, lai paceltu neaptveramā augstumā. Tie, kurus pasaule skata kā nevarīgus, ir Dieva sevišķā aprūpē un aizsardzībā.
Dāvida armija
Tad Dāvids no turienes aizgāja un bēga Adullāmas alā. Kad viņa brāļi to dzirdēja un tāpat visa viņa dzimta, tad tie atnāca uz turieni pie viņa. Un pie viņa sapulcējās visi vīri, kas bija apspiesti, un visi, kam bija daudz parādu, un visi, kuriem bija rūgtums sirdī, un viņš tiem kļuva par vadoni, tā ka pie viņa bija ap četri simti vīru.
(1. Sam. 22:1–2)
Kādi cilvēki pulcējās ap Dāvidu – vīru pēc Dieva sirds, viņa vajāšanu laikā? Vai tas ir slavenību un šīs pasaules veiksminieku saiets? Vai tie bija tādi, par kuriem mūsdienās aktīvi rakstītu dzeltenā un rīta prese? Vai sociālajos tīklos ceļotu viņu klipi, kurus skatoties cilvēki teiktu: es vēlos būt tāds pats! Vai tie ir tādi, kuriem lielākā daļa pasaules vēlas līdzināties? Nē, mūsdienās teiktu, ka tā ir “lūzeru” kompānija. Tie bija likteņa pabērni, kuri nemācēja, kuriem nepadevās, kuri netika galā. Un tieši šī bija Dieva izredzētā cilts!
No pasaulīgās perspektīvas skatoties, šis posms Dāvida dzīvē nebija labākais. Tas bija vajāšanu periods, kas ilga vairākus gadus. Kā veidojās Dāvida armija? Daļa bija viņa radinieki. Pārējie, iespējams, redzēja Dāvida potenciālu, ticēja, ka Dievs viņu vēl paaugstinās. Varbūt viņiem nebija kur iet, citi viņus nepieņēma? Ar miesas acīm pagaidām Dāvida spožums nebija redzams, jo Saula pusē vēl bija pārspēks. Arī Jēzus pulcināja mācekļus, neizstarodams pasaulīgu spozmi un nebūdams pasaulīgs valdnieks. Viņš neļāva sevi paaugstināt par laicīgu vadoni, un tomēr bija cilvēki, kuri sekoja Viņam.
Ja esi tāds, kurš varētu atbilst Dāvida armijas kvalifikācijai: apspiests (spēles vai citas atkarības paverdzināts); parādos “līdz ausīm”; bēdīgs, sarūgtināts? Ja atbilde ir “jā” uz vismaz vienu no faktoriem, tad laipni lūdzam Dāvida armijā! Labā ziņa ir tāda, ka tev nav jāpaliek apspiestam, parādos un nomāktam! Apspiestie pa vienam nebija nekas sevišķs, taču, apvienojoties ap Dieva izredzēto, viņi kļuva par varoņiem, par spēku, kas izcīnīja Dieva tautas uzvaras. Dāvida armija ir simbols mūsdienu izglābtajiem – Jēzus miesai, draudzei, kurā Tu vari iekļauties, ja nodosi vadību pār savu dzīvi Kristum.
“Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”
(Mat. 9:12–13)
Jēzus meklē tos, kuri “nevar”, nevis “var”. Tas ir tik atšķirīgi no armijas rekrutēšanas laicīgajā pasaulē! Gudrie, varošie un veiksmīgie, neskumstiet! Arī jums ir iespēja tikt Dieva valstībā, līdzīgi, kā gudrais un veiksmīgais apustulis Pāvils tika, pazemīgi pieņemot, ka viņa sasniegumi pasaulē un pat centība pildīt bauslību ir mēsli salīdzinājumā ar glābiņu Kristus žēlastībā.
“Kur paliek gudrie? Kur rakstu mācītāji? Kur šīs pasaules vārdu meistari? Vai tad Dievs nav pārvērtis pasaules gudrību ģeķībā? Jo, kad pasaule ar savu gudrību Dievu Viņa gudrībā neatzina, tad Dievam labpatika izglābt ticīgos ar ģeķīgu sludināšanu. Jūdi prasa zīmes, un grieķi meklē gudrību. Bet mēs sludinām Kristu, krustā sisto, kas jūdiem apgrēcība un pagāniem ģeķība, bet tiem, kas aicināti, tiklab jūdiem, kā grieķiem, Dieva spēks un Dieva gudrība.”
(1. Kor. 1:20–24)
Tāpēc necik neuztraucies par zemo starta pozīciju! Ne ar tavu spēku un ne ar tavu gudrību tiks panākta uzvara. Meklē, kā dzirdēt Kristu! Nepaliec viens, meklē ticīgos, ar ko būt kopā “Dāvida armijā”! Redzēju reiz televīzijas raidījumā, kā cilvēki šķērsoja strauju kalnu upi. Viņi izveidoja apli un sadevās rokās plecu līmenī. Ja ietu pa vienam, ūdens nogāztu no kājām. Draudzē ir jārūpējas vienam par otru un sevišķi par nevarīgajiem, vai maz-varīgajiem. Tādējādi viss sakārtojas – “varošie” nepaliek lepni, bet izrāda godu tiem, pret kuriem pasaulē neviens ar sevišķu cieņu neizturas, jo pasaulīgā nozīmē viņi to nav pelnījuši. Pasaulē godu un atzinību izpelnās ar rīcību, darbiem. Dieva mīlestība ir pārāka par to.
Armija ir radīta cīņai; ja vēlies ieiet apsolītajā zemē, tad jāizkaujas ar Anaka dēliem – liela auguma tautu (grēkiem). Tikai nesatraucies, Dāvids taču uzvarēja Goliātu! Tici tikai, un tu pieveiksi milžus, kas paverdzina. Atkarība atkāpsies. Dāvids uzvarēja milzeni, jo ticēja, ka Dievs dos uzvaru.