2019. gada vasarā pēc ilgiem klejojumiem tumsā un tuksnesī no jauna padevos Dievam. Nometos ceļos, pacēlu rokas uz debesīm un teicu Dievam, ka mana dzīve pilnībā pieder Viņam. Viss manā iekšējā pasaulē izmainījās vienā brīdī. Prieks, ko ieguvu, nelīdzinājās tam priekam, ko biju radis iepriekš. “Tu esi devis lielāku prieku manai sirdij nekā viņiem laikos, kad viņiem labības un vīna papilnam.”(Ps.4:8). Vēroju, kas ar mani notiek, un sapratu, ka šī prieka stāvokļa (kas nāk no Dieva) dēļ spēšu atteikties no visa, kas traucē attiecībām ar Viņu. Sajutu nepārvaramu vēlmi publiski pasludināt, ka Jēzus ir Kungs. Biju to darījis pirms kristībām 1995. gadā un daudzkārt sludinot cilvēkiem draudzē un ārpus tās. Bet šoreiz man neviens neprasīja, bija liela, gandrīz nepārvarama iekšējā nepieciešamība to izdarīt. Cilvēku tajā brīdī tuvumā nebija, ierakstīju savos Twitter un Facebook kontos: “Jēzus ir Kungs!” Viens otrs atsūtīja pretī jautājuma zīmi. Vēl kāds pārmeta, ka kungus meklējam. Jā, mums ir Kungs, kuram mācāmies sekot un paklausīt. Viņš mazgā mums - mācekļiem - kājas un izturas pret mums kā kalps (Lk. 22:27). Kristus apstādina vētru mūsu dzīvē (Mat. 8:26). Kā vista savus cālīšus, tā Viņš mūs pulcina un pasargā zem saviem spārniem (Mat. 23:27). Tāds ir mūsu Kungs.
Un kāds ir tavs? Vai viņš tevi nepaverdzina? Azartspēles, alkohols, narkotikas, izlaidīgs sekss (t.i. ārpus laulības), pornogrāfija, karjeras un bagātības spožums, cilvēku atzinība, izdabāšana citiem, līdzatkarība, hedonisms (baudas kā dzīves jēga) ir kungi, kuri melo (Jņ. 8:44) un paverdzina. Saki, ka nemeklē kungus? Ja Jēzus nav tavs vienīgais kungs, tad droši, ka pār tevi valda ļauni valdnieki – elki, kuri sākumā izliekas par labiem, bet īstenībā grauj dzīvi, padara to tukšu. Nāc pie Kristus, jo Viņš ir Kungs, kurš atbrīvo! “Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.” (Jņ. 8:36).