Tā Kunga vārds nāca pār Jonu, Amitaja dēlu: "Celies un dodies uz lielo pilsētu Ninivi; norāj to un paziņo tai, ka tās ļaunie darbi jau nonākuši Mana vaiga priekšā!" Bet Jona cēlās, lai bēgtu no Tā Kunga vaiga, gribēdams nokļūt Taršišā, un nonāca līdz Jafai. Tur viņš atrada kuģi, kas taisījās ceļā uz Taršišu, samaksāja braucamo naudu un iekāpa kuģī, kam bija viņš jāaizved uz Taršišu, projām no Tā Kunga acīm. Tad Tas Kungs lika pūst uz jūras lielam vējam; drīz sacēlās vētra, un visiem likās, ka kuģis grims.
(Jon. 1:1-4)
Ir nācies bieži dzirdēt, ka sludinātāji akcentē Jonas bēgšanu, nevēlēšanos paklausīt Kungam un kalpot Viņam ar sludināšanu. Jā, tas viss ir atrodams šajā Bībeles stāstā, bet ir svarīgi neatstāt bez ievērības svarīgu aspektu. Jona sarunā ar Kungu skaidro, ka jau tāpat bija paredzējis, ka Dievs apžēlosies par Ninives grēciniekiem un nesodīs viņus: "Jo es zināju, ka Tu esi žēlīgs un mīlestības pilns Dievs, lēnprātīgs un bagāts žēlastībā, kam paredzamā ļaunuma pašam žēl”. (Jon. 4:2) Jonas taisnīguma sajūta ir spilgta, viņš vēlas, lai grēcinieki saņem pelnīto sodu, tāpēc nevēlas pat viņus aicināt atgriezties un iegūt piedošanu. Dažkārt esmu pieķēris sevi, ka vēlos, lai ļaundari tiek Dieva sodīti, bet kad domāju par saviem grēkiem, tad noteikti vēlos žēlastību… Kungs vadi mūsu prātus un sirdis tā, ka piedodam, kā mums tiek piedots!
Dieva lēnprātība ir redzama arī pie paša Jonas. Pravietis nepilda Dieva nolikto, neklausa un dodas pretējā virzienā, līdz tiek Dieva apstādināts ar milzīgu vētru. Kad savulaik attālinājos no Dieva, tad Viņš pieļāva manā dzīvē vētru; sieva vairs nespēja ar mani kopā dzīvot, atkarība spīdzināja tik ļoti, ka jutos lielā mērā kā Jona, kurš saka: “Tu iemeti mani dzelmē pašā jūras vidū, kur mani no visām pusēm apņēma straumes; visas Tevis sūtītās bangas un viļņu kalni vēlās man pāri, tā ka man šķita - es esmu atstumts no Tavu acu skata un man nekad vairs neredzēt Tavu svēto namu! Līdz pašiem manas dzīvības dziļumiem mani bija apklājuši ūdeņi, visapkārt mani bija ietvēruši dziļumi; niedres bija apvijušās ap manu galvu.” (Jon. 2:4-6)
Jona nepaklausīja, bet saprata savu grēku un bija pazemīgs. Viņš, rūpējoties par cilvēku dzīvību uz kuģa, aicina viņu mest pāri bortam, tātad ir gatavs mirt sava pārkāpuma dēļ, un līdz ar to izglābt citu dzīvības. “Jonas zīme” ir ne tikai par augšāmcelšanos trešajā dienā, bet arī par gatavību iet nāvē, lai citi dzīvotu. Dievs ar šo Jonas soli demonstrēja Kristus ceļu. Vēl nekas nav atrisinājies, bet Jona zivs vēderā apliecina ticību glābšanai: “Un, kad mana dvēsele bija pagurusi baiļu mazdūšībā, es atcerējos Tevi, ak, Kungs, un mana lūgšana nonāca pie Tevis Tavā svētajā namā. Tie, kas turas pie nīcīgām viltus dievībām, zaudē savu žēlastības tiesu. Bet ar pateicības prieku es nesīšu Tev savus upurus, savus solījuma upurus es Tev pienesīšu. Glābšana ir pie Tā Kunga! Un Tas Kungs pavēlēja zivij, un viņa izspļāva Jonu malā.” (Jon. 2:8-11) Brīnumi notiek, ja paļaujamies uz Kristus glābšanu. Pēc iemešanās jūrā, nonākšanas zivs vēderā, pēc trim dienām tikt izspļautam sauszemē – tas ir brīnums. Ne uz ko mazāku mums nav jācer, jo Dievs izdara to, ko pasaule nespēj; tāds ir viņa rokraksts – brīnumains. Tāds ir mūsu Dievs! Tā Viņš kārto savas lietas – pasaulei neaptveramā un nesasniedzamā veidā.
Saruna turpinās. Dievs ar mums runā un skaidro notikumu būtību un Viņa attieksmi, ja tikai mēs esam gatavi klausīties. Mums šī saruna interesē vairāk par Eirovīziju un hokeju, jo no tās ir atkarīga mūsu garīgā dzīvība. Kungs Jonam saka, ka viņam bija žēl niniviešu, jo Viņš bija pie tiem iepriekš pūlējies, atšķirībā no Jonas, kurš pārdzīvoja par ricinus stādu, kurš bija audzis pats, bez Jonas darba.
“Un, kad Dievs redzēja viņu darbus, redzēja, ka viņi atgriezušies no sava ļaunā ceļa, tad Viņam kļuva žēl tā ļaunuma, ko Viņš bija teicies viņiem nodarīt, un Viņš viņiem to nenodarīja.” (Jon. 3:10)
Ninivieši atgriežas, un Kungs nesoda viņus par to, ko bija sastrādājuši. Lūk, Dieva sirds! Ka tikai tie atgrieztos! Visu piedošu, ka tikai pazudušais dēls nāktu mājās! Neko neatprasīšu, došu labu apģērbu un gredzenu pirkstā… Vētras, kas notiek mūsu dzīvēs, ir žēlastības daļa, jo tās liek mums saukt no dzelmes uz Kristu – glāb mani! Pat ja esi bijis nepaklausīgs kā Jona, vari kļūt par vērtīgu instrumentu Dieva rokās, par vēstnesi, kas palīdzēs lielajai Ninivei atgriezties. Vai Latvijā ir maz grēcinieku? Dievs tevi var nomazgāt baltu un sūtīt pie viņiem ar izlīguma vēsti, labo vēsti par Kristus pilnīgo upuri, kura dēļ mūs neatmet, bet pieņem kā savējos. Iežēlojies par grēciniekiem, dod viņiem iespēju! Ļaujies Kristus vadībai! Ir laiks!